Ievads daļas 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16_pielikums

 

 

Latvijas Republikas

Centrālā statistikas pārvalde

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Oļģerts Krastiņš

 

 

 

Statistika un ekonometrija

 

 

Mācību grāmata augstskolām

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīga 1998

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

©     Olģerts Krastiņš, 1998
©     Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, 1998

 

 
 


SATURA RĀDĪTĀJS

Ievads

10

1. Empīriskie sadalījumi un to raksturotāji

12

1.1. Empīriskie sadalījumi un to īpašības

12

1.1.1. Variācijas rindas

12

1.1.2. Variācijas rindu grafiskie attēli

15

1.1.3. Variācijas rindas raksturotāji

16

1.2. Vidējie lielumi un to īpašības

18

1.2.1. Vidējo lielumu nozīme un veidi

18

1.2.2. Pakāpju vidējie

18

1.2.3. Aritmētiskais vidējais

19

1.2.4. Svērtā aritmētiskā vidējā lietošana

20

1.2.5. Aritmētiskā vidējā īpašības

23

1.2.6. Harmoniskais vidējais

25

1.2.7. Harmoniskā vidējā lietošana

25

1.2.8. Ģeometriskais vidējais

29

1.2.9. Kvadrātiskais vidējais

30

1.2.10. Pakāpju vidējo mažoritāte

30

1.2.11. Mediāna un kvartiles

31

1.2.12. Moda

33

1.3. Variācijas rādītāji un to īpašības

35

1.3.1. Variācijas rādītāji

35

1.3.2. Dispersijas īpašības

39

1.3.3. Intragrupu un starpgrupu dispersijas

41

1.3.4. Dispersiju saskaitīšanas teorēma

43

1.4. Variācijas rindas momenti

46

1.4.1. Momentu jēdziens

46

1.4.2. Variācijas rindas momentu definīcija un pamatformulas

47

1.4.3. Pirmās kārtas momentu īpašības

48

1.4.4. Otrās kārtas momentu īpašības

48

1.4.5. Vispārinājumi

49

1.4.6. Momentu aprēķināšanas piemēri

49

1.4.7. Standartizētie momenti

53

1.5. Asimetrijas un ekscesa rādītāji

53

1.5.1. Momentu asimetrijas un ekscesa koeficienti

53

1.5.2. Struktūras asimetrijas koeficienti

55

2. Gadījumnotikumu varbūtības un darbības ar varbūtībām

56

2.1. Pamatjēdzieni un definīcijas

56

2.1.1. Notikumi varbūtību teorijas izpratnē

56

2.1.2. Vabūtības definīcijas

57

2.1.3. Varbūtības galvenās īpašības

60

 

 

2.2. Vienkāršākās darbības ar varbūtībām

61

2.2.1. Nesavienojamu notikumu varbūtību saskaitīšana

61

2.2.2. Neatkarīgu notikumu varbūtību reizināšana

62

2.2.3. Varbūtību vienādojumi un vienādojumu sistēmas.

64

2.3. Darbības ar savstarpēji atkarīgu notikumu varbūtībām

65

2.3.1. Nosacītā varbūtība

65

2.3.2. Nosacīto varbūtību reizināšana

65

2.3.3. Savienojamu notikumu varbūtību saskaitīšana

66

2.4. Vidējās un pilnās varbūtības formulas. Beijesa formula

67

2.4.1. Vidējā un pilnā varbūtība

67

2.4.2. Beiesa formula

70

2.5. Atkārtoti novērojumi. Bernulli formula un Ņutona binoms

72

3. Gadījumlielumi un to sadalījumi

75

3.1. Gadījumlielumi un to vispārēji sadalījumi

75

3.1.1. Pamatjēdzieni un definīcijas

75

3.1.2. Gadījumlielumu sadalījumi

75

3.1.3. Sadalījumu funkcijas

78

3.1.4. Gadījumlieluma raksturotāji

81

3.2. Vienmērīgs sadalījums

83

3.2.1. Vienmērīga sadalījuma funkcijas

83

3.2.2. Vienmērīga sadalījuma matemātiskā cerība un dispersija

87

3.2.3. Empīriska pārbaude

89

3.3. Binomiālais sadalījums

90

3.3.1. Definīcija un īpašības

90

3.3.2. Binomiālā sadalījuma raksturotāji

92

3.3.3. Binomiālā sadalījuma robeža.

93

4. Normālais sadalījums

95

4.1. Normālā sadalījuma funkcijas un grafiskie attēli

95

4.1.1. Diferenciālā un integrālā funkcija, to grafiskie attēli

95

4.1.2. Normālā sadalījuma parametri

96

4.1.3. Normālā sadalījuma īpašības

96

4.1.4. Standartizēts normālais sadalījums

98

4.2. Normālā sadalījuma lietošana

100

4.2.1. Tiešie uzdevumi : dotā intervāla vārbūtība

100

4.2.2. Netiešie uzdevumi : dotās vārbūtības intervāls

104

4.2.3. Normālā sadalījuma lietošana binomiālā sadalījuma vietā

105

4.2.4. Normālais sadalījums produkcijas kvalitātes kontrolei

108

4.2.5. Normālā sadalījuma uzdevumu klasifikācija (kopsavilkums)

110

4.2.6. Normālā sadalījuma tabulu savstarpēja aizvietošana

110

4.2.7. Normālā sadalījuma funkciju tieša izskaitļošana

112

4.3. Logaritmiski normālā sadalījuma uzdevums

113

 

 

5. Izlases metode

116

5.1. Uzdevuma nostādne, pamatjēdzieni un apzīmējumi

116

5.2. Izlašu veidi

119

5.2.1. Vienkārša gadījumizlase

120

5.2.2. Mehāniskā izlase

121

5.2.3. Stratificēta jeb tipoloģiska gadījumizlase

121

5.2.4. Sērijveida izlase

122

5.2.5. Daudzpakāpju izlase

122

5.2.6. Daudzfāzu izlase

122

5.3. Ģenerālkopas vērtējumu aprēķināšana

123

5.3.1. Vienkārša gadījumizlase

123

5.3.2. Stratificēta gadījumizlase

125

5.3.3. Divpakāpju gadījumizlase

130

5.4. Vienkāršas gadījumizlases kļūdas un vērtējuma intervāli

133

5.4.1. Aritmētiskā vidējā vērtēšana ar skaitli

133

5.4.2. Aritmētiskā vidējā vērtēšana ar intervālu

135

5.4.3. Nepieciešamā izlases lieluma aprēķināšana

136

5.4.4. Relatīvā biežuma vērtēšana

137

5.4.5. Dažādu variāciju rindas rādītāju vērtēšana

138

5.5 Izlases kļūdas dažiem citiem izlases veidiem

139

5.5.1. Stratificēta (tipoloģiska) izlase

139

5.5.2. Sērijveida izlase

141

5.5.3. Divpakāpju izlase

142

5.6. Izlases kļūdas un normālais sadalījums

142

5.6.1. Normāli sadalīta gadījumlieluma un tā aritmētiskā vidējā vērtēšana

142

5.6.2. Gadījumlieluma intervāla varbūtības vērtēšana

145

5.6.3. Relatīvā biežuma vērtēšana, ja tas izlasē ir ļoti mazs vai ļoti liels skaitlis

147

6. Statistiskās hipotēzes

149

6.1. Uzdevuma nostādne

149

6.2. Statistisko hipotēžu pamatjēdzieni

150

6.3. Nulles hipotēze par divu aritmētisko vidējo starpību

152

6.3.1. Hipotēzes formulēšana un tās pārbaudes priekšnoteikumu konstatēšana

152

6.3.2. Hipotēzes pārbaudei vajadzīgo datu apstrāde

152

6.3.3. Empīriskā t koeficienta aprēķināšana

154

6.3.4. t koeficienta kritiskās robežvērtības atrašana un lēmuma pieņemšana

156

6.4. Nulles hipotēzes pārbaude par divu dispersiju starpību

157

6.5. Hipotēzes pārbaude par ik pa pāriem saistītu novērojumu aritmētisko
vidējo starpību


159

6.5.1. Uzdevuma nostādne un piemērs

159

6.5.2. Rezultātu novērtēšana un nulles hipotēzes formulēšana

160

6.5.3. Nulles hipotēzes pārbaude

161

6.6. Nulles hipotēzes pārbaude par divu relatīvo biežumu starpība

163

 

 

 

 

7. Lielā skaita likums un teorētiskie sadalījumi

166

7.1. Lielā skaita likums

166

7.1.1. Loģiski statistiskā un matemātiskā interpretācija

166

7.1.2. Lielā skaita likuma robežteorēmas

166

7.1.3. Gadījumlieluma vērtēšana, nezinot tā sadalījumu. Čebiševa nevienādība

167

7.2. Normālā un logaritmiski normālā sadalījuma aprēķināšana

171

7.2.1. Normālā sadalījuma aprēķināšana

171

7.2.2. Logaritmiski normālā sadalījuma aprēķināšana

174

7.2.3. Izlīdzināšanas kvalitātes novērtēšana ar Hī kvadrāta kritēriju

176

8. Dispersijas analīze

179

8.1. Vienkāršā jeb vienfaktora dispersijas analīze

179

8.1.1. Dispersijas analīzes būtība un uzdevumi

179

8.1.2. Noviržu kvadrātu summmas sadalīšana

180

8.1.3. Brīvības pakāpju skaita sadalīšana

185

8.1.4. Dispersiju attiecības aprēķināšana un novērtēšana

185

8.1.5. Analītiskā grupējuma dispersijas analīze

188

8.2. Daudzfaktoru dispersijas analīze

190

8.2.1. Daudzfaktoru dispersijas analīzes uzdevumi, veidi un darba izpildes secība

190

8.2.2. Noviržu kvadrātu summas sadalīšana komponentēs

192

8.2.3. Brīvības pakāpju skaita sadalīšana, dispersiju attiecību aprēķināšana un
novērtēšana


195

8.2.4. Noviržu kvadrātu summu aprēķināšana ar momentu metodi

197

9. Vienkāršā lineārā regresija un korelācija

199

9.1. Uzdevuma nostādne

199

9.2. Sākotnējā informācija sakarību pētīšanai un analītiskā grupēšana

200

9.3. Vienkāršas lineārās regresijas vienādojums

206

9.3.1. Modelis un tā parametru aprēķināšana

206

9.3.2. Regresijas skaitliska ilustrācija

208

9.3.3. Regresijas parametru interpretācija

211

9.3.4. Aprēķināto jeb teorētisko lielumu un noviržu interpretācija

214

9.3.5. Rezultatīvās un faktorālās pazīmes attiecība (vidējais rezultāts)

216

9.4. Sakarību ciešuma rādītāji

218

9.4.1. Korelācijas un determinācijas koeficienti

218

9.4.2. Noviržu kvadrātu summas un dispersijas

221

9.4.3. Vērtējuma standartkļūda un robežkļūda

225

9.5. Vienkāršās regresijas un korelācijas rādītāju izlases kļūdas un nulles hipotēžu
pārbaude


228

9.5.1. Regresijas koeficienta standartkļūda un robežkļūda

228

9.5.2. Regresijas vienādojuma brīvā locekļa standartkļūda un robežkļūda

230

9.5.3. Regresijas vienādojuma un vērtējuma pilnā kļūda

231

9.5.4. Korelācijas koeficienta izlases vērtējuma apgabals

234

9.5.5. Nulles hipotēžu pārbaude

236

9.6. Daži papildjautājumi

236

9.6.1. Saistītās regresijas

236

9.6.2. Svarīgākie regresijas un korelācijas analīzes priekšnoteikumi

237

10. Nelineārā regresija

240

10.1. Uzdevuma nostādne

240

10.2. Vienkāršākie nelineārie modeļi

241

10.3. Sakarību formas izvēle

246

10.3.1. Sakarību formas profesionāla pamatošana

246

10.3.2. Sakarības formas izvēle pēc korelācijas diagrammas

247

10.3.3. Izmēģinājuma modeļi

248

10.4. Linearizācija

248

10.5. Linearizācijas trūkumi

251

10.6. Mainīgo lielumu mērvienību maiņa

254

11. Daudzfaktoru re­gresija un korelācija

255

11.1. Lineāra  daudzfaktoru  re­gresijas uzdevuma  nostādne  un pamatformulas.

255

11.2. Uzdevuma  skaitliska  ilustrācija.

259

11.3. Daudzfaktoru  regresijas  vienādojuma  interpretācija

261

11.3.1. Regresijas koeficientu interpretācija

261

11.3.2. Regresijas koeficientu standartizācija

263

11.3.3. Parciālā regresija

265

11.3.4. Daudzfaktoru  regresijas  vienādojuma  lietošana

266

11. 4. Daudzfaktoru sakarību ciešuma rādītāji

267

11.4.1. Neizskaidrotā dispersija un vērtējuma standartkļūda

267

11.4.2. Daudzfaktoru determinācijas un korelācijas koeficienti.

269

11.4.3 Parciālās korelācijas koeficienti

270

11.5.Daudzfaktoru regresijas un korelācijas izlases kļūdas

271

11.5.1. Daudzfaktoru regresijas koeficienta standartkļūda un robežkļūda

271

11.5.2 Regresijas un indivuduālo vērtējumu izlases kļūdas

272

11.5.3. Nulles hipotēzes pārbaude par regresijas koeficientu

272

11.5.4. Nulles hipotēze par daudzfaktoru korelācijas koeficientu

273

11.6. Papildjautājumi

273

11.6.1. Normālvienādojumu sistēmas varianti

273

11.6.2. Novērojumu statistiskie svari

275

11.6.3. Daudzsoļu regresijas analīze

276

11.7. Rekomendācijas statistisko sakarību modeļu izveidei

278

11.7.1. Rezultatīvās pazīmes izvēle

278

11.7.2. Fakotrālo pazīmju izvēle: kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes atbilstība

279

11.7.3. Datu metriska samērojamība

279

11.7.4. Faktoru dublēšanās aizliegums

280

11.7.5. Faktoru līdztiesība jeb nepakārtotība

280

11.7.6. Relatīvo lielumu vienota bāze

281

11.7.7. Pieļaujamā faktoru savstarpējā korelācija

281

11.7.8. Sakarību neapgriežamība

282

11.7.9. Vienkāršības princips

282

11.7.10. Sākotnējo datu pareizība un precizitāte

282

 

 

12. Kovariācijas analīze

284

12.1. Uzdevuma nostādne un kovariācijas analīzes veidi

284

12.1.1. Dispersijas, regresijas un kovariācijas analīzes specifika

284

12.1.2.  Vienkārša kovariācijas analīzes uzdevuma  nostādne

284

12.1.3.  Kovariācijas analīzes ģeometriska interpretācija un būtība

285

12.1.4. Kovariācijas analīzes veidi

287

12.2. Kovariācijas analīzes modelis un normālvienādojumu sistēma

287

12.2.1. Kovariācijas analīzes modelis

287

12.2.2. Dažas kovariācijas modeļa īpašības

288

12.2.3. Kovariācijas analīzes normālvienādojumu sistēma

289

12.2.4. Skaitļošanas darba vienkāršošana, izmantojot momentu metodes formulas

291

12.2.5. Kovariācijas analīzes piemērs un rezultātu interpretācija

292

12.2.6. Gradāciju efekti un gradāciju  vienādojumi

295

12.3. Kovariācijas  sakarību  ciešuma  rādītāji

296

12.3.1. Sakarību ciešuma rādītāju veidi

296

12.3.2. Neizskaidrotā noviržu kvadrātu summa un vērtējuma standartkļūda

296

12.3.3. Determinācijas un korelācijas koeficienti

298

12.4. Izlases kļūdas un nulles hipotēžu pārbaude

299

12.4.1. Regresijas koeficientu izlases kļūdas

299

12.4.2. Svarīgāko nulles hipotēžu pārbaude

301

13. Ievads ražošanas funkciju teorijā

303

13.1. Vispārējas ziņas par ražošanas funkcijām

303

13.1.1. Jēdziena izcelšanās

303

13.1.2. Ražošanas funkcijas un regresijas vienādojumi

303

13.1.3. Ražošanas funkcijas un tās vienkāršāko pārveidojumu grafiska ilustrācija

304

13.2. Ražošanas funkcijas praksē

308

13.2.1. Izslaukuma funkcijas

309

13.2.2. Parciālās ražošanas funkcijas

310

13.3. Ražošanas funkciju matemātiski pārveidojumi

313

13.3.1. Papildus rezultāta funkcija

313

13.3.2. Vidējais un papildus rezultāts

314

13.3.3. Izokvantas

318

13.3.4. Faktoru samaināmības funkcijas un samaināmības normas

321

13.3.5. Faktoru attiecību optimizācija

325

13.3.6. Izoklīnas

327

13.4. Ieņēmumu un izdevumu funkcijas

328

14. Dinamikas  rindas

334

14.1. Dinamikas rindas uzbūve, izmaiņu rādītāji un vidējie lielumi

334

14.1.1. Dinamikas rindas un to veidi

334

14.1.2. Dinamikas izmaiņu rādītāji

335

14.1.3. Dinamikas rindas vidējie

336

14.2. Dinamikas  rindas analītiska  izlīdzināšana

339

14.2.1.Uzdevuma nostādne

339

14.2.2.Trenda veida pamatojums

339

14.2.3. Taisnes vienādojuma atrašana

341

14.2.4. Izlīdzināšanas  kvalitātes  novērtēšana

343

14.3. Sezonalitātes  pētīšana

346

14.3.1. Vienkāršākie sezonalitātes rādītāji

346

14.3.2. Sezonalitātes  izmaiņu  pētīšana

348

14.3.3. Sezonalitātes viļņa modelēšana ar trigonometriskajām funkcijām

351

14.4.  Vairākkomponentu  dinamikas  rindas modelēšana

357

14.4.1. Uzdevuma nostādne un lineāri trendi

357

14.4.2. Ciklometriskais modelis

360

14.4.3. Periodisku  svārstību modelēšana

364

14.4.4. Lineāra trenda un periodisku svārstību modeļi

367

14.4.5. Ciklometriska trenda un periodisku svārstību modelis

370

15. Neparametriskās statistikas metodes

375

15.1. Variācijas rindas neparametriska apstrāde un neparametriski rādītāji

376

15.1.1. Variācijas rinda un tās novērtēšana

376

15.1.2. Mediāna

378

15.1.3. Neparametriskie struktūras rādītāji

380

15.1.4. Kvantiļu variācijas rādītāji

382

15.2. Hī  kvadrāta kritērijs neparametriskā statistikā

384

15.2.1. Sadalījuma vienmērīguma novērtēšana

385

15.2.2. Divu izlašu sadalījumu savstarpēja salīdzināšana

388

15.3. Hī  kvadrāta alternatīvi kritēriji

391

15.3.1. Vulfa G - kritērijs

391

15.3.2. Kolmagorova - Smirnova  kritērijs

393

15.4. Atkārtotu novērojumu izvērtēšana ar binomiālo sadalījumu

394

15.4.1. Trīskāršā testa rezultātu novērtēšana

394

15.4.2. Grafiska ilustrācija

396

15.4.3. Dažas varbūtību binomiālā sadalījuma īpašības un  sadalījuma robeža

398

15.5. Hipotēzes par retiem notikumiem tieša pārbaude

398

15.6. Rangu kritēriji

401

15.6.1. Divu savstarpēji neatkarīgu izlašu salīdzināšana ar U kritēriju

401

15.6.2. Iedarbības efekta novērtēšana; Vilkoksona rangu kritērijs

404

15.6.3. Aproksimācija ar normālo sadalījumu

406

15.7. Neparametriski sakarību rādītāji

408

15.7.1. Spirmena un Kendela korelācijas koeficienti

408

15.7.2. Kontingences koeficients

411

15.7.3. Teila regresijas koeficients

413

Pielikumi

417

 

 

 

 

 

 

 

Ievads

 

Varbūtību teoriju un matemātisko statistiku arvien plašāk lieto visdažādākajās zinātņu nozarēs. Šo matemātikas kursu praktisks lietojums, īpaši ekonomikas un socioloģijas praksē, veido statistiku. Statistika no vienas puses pieder matemātikai, no otras - tai zinātnes nozarei, kur to pielieto : ekonomikai, demogrāfijai, socioloģijai utt.

Statistika nodarbojas ar pētījumam vajadzīgo datu savākšanu, apstrādi un rezultātu izvērtēšanu. Datu savākšana mūsdienās gandrīz vienmēr ir saistīta ar izlases metodi, kurai veltīta viena grāmatas nodaļa. Taču, lai izlase būtu mērķtiecīga, jau iepriekš ir jāzina, kā savāktie dati tiks izstrādāti, citiem vārdiem, datu statistiskas izstrādes un izvērtēšanas pamati. Tādēļ nodaļa par izlases metodi grāmatā nav pirmā.

Datu apstrādi mūsdienās parasti veic ar datortehniku, izmantojot jau gatavu programmu nodrošinājumu. Darba izpildītāja uzdevums ir izvēlēties pētījumam vispiemērotāko metodi un atbilstošo programmu vai programmas. Vēl svarīgāk ir prast pareizi izskaidrot, novērtēt un interpretēt iegūtos rezultātus.

Lai spētu profesionāli pareizi interpretēt datoraprēķinu rezultātus, vismaz lielās līnijās ir jāzina katras lietotās metodes būtība, tās lietošanas priekšnoteikumi, ierobežojumi un rezultātu interpretācijas un lietošanas paņēmieni.

Šādas zināšanas un iemaņas vislabāk iegūt, kur tas iespējams, katras metodes dažus uzdevumus atrisinot ar vienkāršāku skaitļošanas tehniku, lai redzētu, kā veidojas starprezultāti, kā tos ietekmē dažādu priekšnoteikumu izpilde utt. Kad šādas iemaņas iegūtas, aprēķinus var izpildīt automātiskā režīmā.

Ņemot vērā teikto, šajā grāmatā, salīdzinot ar autora iepriekšējām mācību grāmatām, mazāk vērības veltīts aprēķinu tehnikai, bet daudz vairāk - rezultātu interpretācijai.

Termins “ekonometrija” ir veidots līdzīgi vēsturiski vecākām terminam “biometrija”. Pēdējā pētī matemātiskās statistikas izmantošanu bioloģisko pētījumu rezultātu apstrādē un izvērtēšanā.

Ekonometrija veido robežzinātni starp ekonomikas teoriju, statistiku un matemātiku. Kā robežzinātnei tās robežas nav stingri nospraustas. Līdz ar to vairākas šīs grāmatas nodaļas vienlaikus pieder gan statistikai, gan ekonometrijai (vienkāršā, nelineārā, daudzfaktoru regresija u.c.). Kā specifiska ekonometrijas nodaļa jāvērtē “Ievads ražošanas funkciju teorijā”, kas vairāk saskaras ar mikroekonomiku un matemātisko ekonomiku.

Mācību grāmata paredzēta statistikas un ekonometrijas studijām bakalaura un maģistra līmenī.

Studējot bakalaura līmenī, dažas nodaļas un citu nodaļu sarežģītākos paragrāfus var izlaist, piemēram, dispersijas un kovariācijas analīzi, dinamikas rindu modelēšanu, neparametriskās statistikas metodes. Studiju programmas konkrētais saturs dažādām augstskolām būs atšķirīgs, un par tā īpatnībām informēs kursa docētājs. Studējot maģistra līmenī, vajadzēs izmantot papildus literatūru; arī to ieteiks docētājs. Šīs grāmatas autora sarakstītie mācību līdzekļi par šaurākiem jautājumiem uzrādīti grāmatas beigās.

Mācību grāmatas pamatā izmantota autora mācību grāmata “Varbūtību teorija un matemātiskā statistika” R.: Zvaigzne, 1978. un 1985.g. Jau toreiz autors gribēja izveidot grāmatu ar praktisku ievirzi, kura būtu domāta ekonomistiem un risinātu analogus uzdevumus, kā biometrija biologiem. Taču toreiz “ekonometrija” nebija starp “atzītajām” zinātnēm un “statistiku” vajadzēja traktēt kā sabiedrisku un partejisku zinātni. Tādēļ autors izvēlējās matemātisku virsrakstu, izpelnoties matemātiķu aizrādījumus, ka grāmatas saturs neatbilst virsrakstam, jo varbūtību teoriju un matemātisko statistiku matemātiķi saprot kā universālu matemātisku kursu.

Tagad grāmata var iznākt ar īsto virsrakstu.